Valsts valodas prasmes pārbaude A2 — biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir valsts valodas prasmes pārbaude un kam tā ir vajadzīga?

Tā ir pieaugušo valsts valodas prasmes pārbaude sešos līmeņos no A1 līdz C2, kuras kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 157. Pamata līmeņa 2. pakāpe (A2) ir tas līmenis, ko likums prasa diviem statusiem: Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Turklāt A1–C2 pārbaude ir vajadzīga daudzās profesijās — tur prasīto līmeni nosaka nevis imigrācijas statuss, bet profesiju saraksts MK noteikumu Nr. 157 1. pielikumā.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Kāds līmenis vajadzīgs pastāvīgās uzturēšanās atļaujai un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam?

A2 — abiem vienāds. MK noteikumu Nr. 157 6. punkts to nosaka vienā teikumā: persona ir tiesīga pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Augstāka līmeņa vienam un zemāka otram nav. Pati prasība nāk no Imigrācijas likuma 24. panta piektās daļas un no likuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu 3. panta pirmās daļas 2. punkta.

Oficiālais avots: Imigrācijas likums (likumi.lv) · Likums par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu (likumi.lv)

No kā A2 pārbaude sastāv?

No četrām daļām. Katra dod 15 punktus, kopā 60. Klausīšanos un lasītprasmi kārto datorā, rakstītprasmi — uz papīra, un runātprasmi kārto individuāli, klātienē vai videokonferencē, ar audio vai video ierakstu. Vienā dienā kārto visas četras daļas:

• Klausīšanās — 25 minūtes, 3 uzdevumi, 15 punkti
• Lasītprasme — 30 minūtes, 3 uzdevumi, 15 punkti
• Rakstītprasme — 35 minūtes, 3 uzdevumi, 15 punkti
• Runātprasme — 10–15 minūtes, 3 uzdevumi, 15 punkti

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Cik punktu vajag, lai pārbaudi nokārtotu?

Vismaz 60 % katrā prasmē atsevišķi, tas ir, vismaz 9 punkti no 15 klausīšanās, lasītprasmes, rakstītprasmes un runātprasmes daļā. Kopvērtējuma nav: MK noteikumu Nr. 157 47. punkts prasa, lai vērtējums nebūtu mazāks par 60 procentiem katrā prasmē. Tāpēc 45 punkti no 60, kas sadalās vienmērīgi, ir nokārtota pārbaude, bet tie paši 45 punkti ar 8 punktiem rakstītprasmē — nav. Tā ir šīs pārbaudes visbiežāk pārprastā vieta, un tieši tāpēc gatavoties ir jēga vājākajai prasmei, nevis kopsummai.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Vai jākārto visas četras daļas?

Jā. Vērtē tikai tad, ja persona kārto visas pārbaudes daļas. Ja kāda daļa netiek kārtota vai tiek pārtraukta, netiek novērtēta neviena daļa — arī tās, kas jau ir nokārtotas. Praktiskā secība ir tāda, ka viss notiek vienā sesijā: vispirms klausīšanās un lasītprasme informācijas sistēmā, tad rakstītprasme uz papīra, un pēc tam runātprasme pa vienam kandidātam.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Cik cilvēku pārbaudi nokārto?

Valsts atvērto datu kopā par 2023. gada martu–septembri A2 līmenī kārtoja 17 656 cilvēki un nokārtoja 6 421 — aptuveni 36 %. Citiem vārdiem, gandrīz divi no trim kandidātiem tajā periodā pārbaudi nenokārtoja. Šo skaitli ir vērts lasīt ar atrunu: publicētie dati aptver tikai septiņus mēnešus, un tie ir tieši tie mēneši, kad pārbaudi kārtoja ļoti daudz cilvēku ar likumā noteiktu termiņu, tāpēc procents nav pārnesams uz katru gadu. Noturīgais secinājums ir cits — A2 ir vairāk nekā 90 % no visām valsts valodas prasmes pārbaudēm, un nesekmīgo īpatsvars tajā ir liels.

Oficiālais avots: Pārbaužu kārtotāju skaits — atvērtie dati

Cik pārbaude maksā un kas no maksas ir atbrīvots?

Valsts nodeva ir 52 EUR. To nemaksā Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņi. No nodevas atbrīvo arī personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, uzrādot attiecīgo dokumentu. Nodeva jāsamaksā ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms pārbaudes; ja tā nav samaksāta un statusu apliecinošs dokuments netiek uzrādīts, pārbaudē neielaiž. Nodevu neatmaksā ne nesekmīgas pārbaudes, ne neierašanās gadījumā.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Kas pārbaudi nekārto vispār?

MK noteikumu Nr. 157 7. punkts uzskaita gadījumus, kad valsts valodas prasme ir jāapliecina bez pārbaudes kārtošanas:

• ja pamatizglītība, vidējā vai augstākā izglītība iegūta latviešu valodā formālās izglītības sistēmā
• ja mazākumtautību izglītības programma pabeigta pirms 2025. gada 1. septembra un nokārtots centralizētais eksāmens latviešu valodā 9. klasē
• ja nokārtots Eiropas skolas latviešu valodas bakalaurāta eksāmens
• ja ir kāds no MK noteikumu Nr. 157 2. pielikumā minētajiem veselības stāvokļa ierobežojumiem, ko apliecina attiecīga ārsta atzinums
• ja persona ir jaunāka par 15 gadiem
• ja persona ir 75 gadus veca vai vecāka

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Kā pieteikties pārbaudei un cik ilgi iepriekš?

Pieteikties var ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms pārbaudes — valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, ar elektroniski parakstītu dokumentu uz oficiālo e-adresi, klātienē valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā vai pa pastu (šajā gadījumā pasta zīmogam jābūt vismaz desmit darbdienas pirms pārbaudes). Iesniegumā norāda arī to līmeni un pakāpi, kurā pārbaudi kārtos: uz līmeni piesakās, tajā nevar „iekrist" pēc rezultāta. Pārbaudes laiku un vietu publisko vismaz divus mēnešus iepriekš, bet, ja pārbaudi paredzēts kārtot ārvalstīs, jāsazinās vismaz trīs mēnešus iepriekš.

Oficiālais avots: latvija.gov.lv — valsts pakalpojumu portāls

Kad būs rezultāts un ko darīt, ja tam nepiekrītu?

Lēmums ir pieejams portāla e-pakalpojumā, sākot no septītās darbdienas pēc pārbaudes. Lēmumā norāda punktus un procentus katrā prasmē un kopā; līmeni un pakāpi ieraksta tikai tad, ja pārbaude ir nokārtota, pretējā gadījumā ieraksta „Nenokārtoja". Lēmumu var apstrīdēt apelācijas komisijā Administratīvā procesa likuma kārtībā, un pēc tam pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Papīra izdruku pa pastu izsniedz kā maksas pakalpojumu.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Ko darīt, ja neizdevās tikai viena prasme?

Pārbaude tad nav nokārtota — 60 % slieksnis ir katrā prasmē atsevišķi, un vājā prasme netiek kompensēta ar stiprajām. Uz nākamo reizi piesakās no jauna vispārējā kārtībā. Iepriekš iegūtais apliecinājums ar to nepazūd: noteicošs ir hronoloģiski pēdējais lēmums, taču agrākais lēmums paliek spēkā, ja persona kārtoja augstāku līmeni vai pakāpi un to nenokārtoja. Vispārēju nogaidīšanas periodu pēc vienkārši nesekmīgas pārbaudes MK noteikumi Nr. 157 nenosaka — sešu mēnešu aizliegums tur ir paredzēts tikai par pārbaudes noteikumu pārkāpumu; konkrēto atkārtotās pieteikšanās kārtību apstipriniet pirms pieteikuma iesniegšanas.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Vai Latvijas nepilsoņiem ir jākārto A2 pārbaude?

Uzturēšanās dēļ — nē. Nepilsoņa statuss pats par sevi ir pastāvīgs, tāpēc valodas pārbaude nav priekšnoteikums tam, lai turpinātu dzīvot Latvijā. Pārbaude kļūst aktuāla trijos gadījumos: ja persona strādā profesijā, kurai MK noteikumu Nr. 157 1. pielikums nosaka valodas prasmes līmeni; ja persona pati izvēlas iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu; vai ja persona naturalizējas — un tad kārtojama nevis šī, bet naturalizācijas pārbaude. Nepilsoņi turklāt ir atbrīvoti no valsts nodevas.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Ko nosaka 2022.–2024. gada pārejas noteikumi?

Imigrācijas likuma pārejas noteikumi divos posmos mainīja uzturēšanās pamatu daļai Krievijas pilsoņu, kuri iepriekš dzīvoja Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju. 2022. gada grozījumi atcēla Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu un noteica, ka šo personu atļauja ir spēkā līdz noteiktam datumam, ja vien netiek pieprasīts ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss, kuram vajadzīga A2 prasme. 2023. gadā tika pievienoti termiņu pagarinājumi un atsevišķs risinājums tiem, kuri pārbaudi nenokārtoja vai nevarēja kārtot attaisnojoša iemesla dēļ — divus gadus derīga atļauja uzturēties ar apņemšanos apgūt valodu. 2024. gada grozījumi attiecināja to pašu mehānismu uz atļaujām, kas izsniegtas pirms 2003. gada. Publiskajā telpā par skarto cilvēku skaitu ir vairāki savstarpēji atšķirīgi oficiāli aplēsti skaitļi, tāpēc vienu skaitli mēs šeit nenosaucam. Savu konkrēto termiņu un pamatu vienmēr pārbaudiet savā lietā.

Oficiālais avots: Imigrācijas likums (likumi.lv)

Vai Ukrainas civiliedzīvotājiem ar pagaidu aizsardzību ir jākārto A2?

Daļai — jā, un ar publiski zināmu termiņu. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumi nosaka pienākumu profesionālo un amata pienākumu labad divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Tiem, kam pagaidu aizsardzība bija piešķirta vai pieprasīta līdz 2025. gada 31. decembrim, divu gadu termiņš sākas 2026. gada 1. janvārī, tātad prasība sāk darboties no 2028. gada 1. janvāra. Divas svarīgas atrunas: pienākums ir formulēts saistībā ar profesionālo un amata pienākumu veikšanu, nevis kā vispārējs pienākums visiem, un konkrēto tvērumu nosaka Ministru kabineta noteikumi; ārstniecības personām un farmaceitiem ir noteikts cits, augstāks līmenis ar citu termiņu. Pārbaudiet savu situāciju, pirms pieņemat, ka prasība attiecas tieši uz jums.

Oficiālais avots: Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums (konsolidēts)

Vai naturalizācijas pārbaude ir tā pati pārbaude?

Nē. Tā ir cita pārbaude ar citu regulējumu, citu formātu un citu vērtēšanas kārtību. Naturalizācijas valodas pārbaudi nosaka MK noteikumi Nr. 973 uz Pilsonības likuma pamata: rakstiskā daļa 90 minūtes un intervija līdz 15 minūtēm, katrā prasmē 25 punkti, un nokārtota tā ir, ja katrā prasmē iegūti vismaz 16 punkti. Klāt nāk atsevišķa pārbaude par Satversmes pamatiem, valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatiem. CEFR līmeni likums šai pārbaudei nenosaka, tāpēc apgalvojumi, ka tā „atbilst B1", nav no normatīvā akta. Vienā virzienā pārnesamība pastāv: Imigrācijas likuma pārejas noteikumi par valsts valodas apguves apliecinājumu atzīst arī naturalizācijas procesā nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi. Pretēji tas nedarbojas.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 973 (likumi.lv) · Pilsonības likums (likumi.lv)

Vai skolas centralizētais eksāmens aizstāj šo pārbaudi?

Atsevišķos gadījumos jā, un tas ir noteikts MK noteikumos Nr. 157: pamatizglītības apliecība ar centralizēto eksāmenu latviešu valodā un vispārējās vidējās izglītības atestāts ar to pašu eksāmenu ir starp dokumentiem, kas apliecina valsts valodas prasmi. Šeit ir viena bieža kļūda: procentu un CEFR līmeņu tabula, ko publisko par centralizēto eksāmenu, attiecas uz skolas eksāmena rezultāta pārrēķinu, nevis uz to, kā vērtē pieaugušo valsts valodas prasmes pārbaudi. Pieaugušo pārbaudē uz līmeni piesakās un to vai nu nokārto, vai ne.

Oficiālais avots: MK noteikumi Nr. 157 (likumi.lv)

Kā vislabāk sagatavoties?

Trenējiet visas četras daļas tieši tajā formātā, kādā tās ir pārbaudē, un plānojiet laiku pēc vājākās prasmes, nevis pēc kopsummas — slieksnis ir katrā prasmē atsevišķi. Šajā vietnē bez maksas ir pieejami pārbaudes formāta uzdevumi visām četrām daļām un rakstītprasmes un runātprasmes treniņš ar mākslīgā intelekta atgriezenisko saiti. Rezultāts šeit ir treniņa atgriezeniskā saite, nevis oficiāls pārbaudes vērtējums.

Vai valodas prasība profesijai un prasība uzturēšanās statusam ir viens un tas pats?

Pārbaude ir tā pati, bet pienākums nāk no divām dažādām vietām, un tas maina prasīto līmeni. Uzturēšanās statusam — ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai — MK noteikumu Nr. 157 6. punkts prasa A2, un tikai A2. Darbam pienākums nāk no Valsts valodas likuma, un vajadzīgais līmenis ir atkarīgs no amata: MK noteikumu Nr. 157 1. pielikumā profesijām noteikti līmeņi no A1 līdz C2. Praktiskās sekas ir divas. Pirmkārt, daļai amatu A2 nepietiek, arī tad, ja imigrācijas nolūkiem tas ir gana. Otrkārt, profesionālā prasība attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem — tur pilsonība nemaina neko. Pirms pieteikšanās pārbaudiet, kurš no diviem iemesliem attiecas uz jums, jo no tā ir atkarīgs, kuru līmeni pieteikumā norādīt.

Kā izskatās pārbaudes diena?

Visas četras daļas kārto vienā sesijā un noteiktā secībā. Vispirms informācijas sistēmā datorā kārto klausīšanos (25 minūtes) un lasītprasmi (30 minūtes), turpat tajā pašā vietā. Pēc tam izdala papīra lapas rakstītprasmei (35 minūtes) — rakstīt drīkst tikai ar zilu vai melnu pildspalvu. Pēc rakstītprasmes kandidāti iziet no telpas, un runātprasmi kārto pa vienam, uzrādot personu apliecinošu dokumentu otrreiz; sarunu ieraksta. Rakstiskajās daļās vienā telpā ir ne vairāk kā desmit kandidātu, tālrunis un viedpulkstenis paliek somā, palīglīdzekļus izmantot nedrīkst. Klausīšanās ierakstus atskaņo divas reizes — tas ir arī iemesls, kāpēc trenējoties ir vērts sev noteikt to pašu ierobežojumu, nevis klausīties vienu un to pašu fragmentu piecas reizes.

Vai pārbaudi var kārtot ārpus Latvijas?

Jā, tas ir paredzēts, bet ar krietni garāku laiku uz priekšu. MK noteikumu Nr. 157 26. punkts nosaka, ka par pārbaudes vietu un laiku ārvalstīs jāvienojas vismaz trīs mēnešus iepriekš — nevis septiņas darbdienas, kā Latvijā. Valsts publicētajos datos par 2023. gadu bez Latvijas pilsētām ir fiksētas arī pārbaudes ASV un Kanādā, tātad ārvalstu sesijas praksē notiek. Konkrētu vietu un datumu vienmēr saskaņojiet iepriekš: uz ārvalstīm nav publiska pastāvīga grafika tādā nozīmē, kā tas ir Rīgai, Daugavpilij, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij.

Kur cilvēki visbiežāk klūp?

Pirmais un lielākais klupšanas akmens ir pati vērtēšanas kārtība: slieksnis ir katrā prasmē atsevišķi, tāpēc labi rezultāti trijās daļās nekompensē vienu vājo. Ja gatavošanās laiks ir ierobežots, tas jāiegulda vājākajā prasmē, nevis tajā, kas jau padodas. Otrs ir rakstītprasmes otrais uzdevums — piecas ziņu virsraksta rindas, kurās iekavās dotais vārds jāieraksta pareizajā formā; tur maksā nevis vārdu krājums, bet locīšana un galotnes, un to var mērķtiecīgi trenēt. Trešais ir runātprasmes trešais uzdevums, kurā nav jāatbild, bet pats jāuzdod pilns jautājums par trūkstošo ziņu sludinājumā — daudziem tas ir negaidīts, jo visa pārējā sagatavošanās parasti ir bijusi par atbildēšanu. Ceturtais ir mazāk acīmredzams: ja kādu daļu nenokārto vai pamet, netiek vērtēta neviena daļa, tāpēc pamest runātprasmi „jo pārējais jau tāpat izgāzās" nozīmē palikt vispār bez vērtējuma. Vērtēšanas punktu robežas rakstītprasmē un runātprasmē netiek publiskotas, tāpēc precīzus „cik punktu par ko" mēs nesolām — trenējieties pēc uzdevumu formāta un pēc prasītā apjoma.