Cik punktu vajag A2 pārbaudē — 9 no 15 katrā prasmē atsevišķi

Noteikums vienā teikumā

Valsts valodas prasmes pārbaudes vērtēšanas noteikums ir īss, un tas ir formulēts MK noteikumu Nr. 157 47. punktā:

„Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita.”

A2 līmenī katra no četrām daļām dod 15 punktus, tātad 60 % ir 9 punkti. No tā izriet vienīgais aprēķins, kas jums patiešām jāatceras:

Nokārtota = vismaz 9 punkti no 15 klausīšanās, lasītprasmes, rakstītprasmes un runātprasmes daļā — katrā atsevišķi.

Kopējais maksimums ir 60 punktu, taču kopsummai nav sliekšņa. Nav nekādas „vidējās atzīmes”, un stipra prasme nekompensē vāju.

Kāpēc kopsumma neko neizšķir

Vieglākais veids, kā to redzēt, ir divi cilvēki ar vienu un to pašu kopsummu.

Prasme	Kandidāts A	Kandidāts B
Klausīšanās	12	14
Lasītprasme	11	13
Rakstītprasme	11	8
Runātprasme	11	10
Kopā	45 / 60	45 / 60
Rezultāts	nokārtota	nav nokārtota

Abiem ir 45 punkti no 60, tas ir, 75 % no kopējā maksimuma. Kandidāts A nokārto, jo neviena prasme nav zem 9. Kandidāts B nenokārto viena punkta dēļ rakstītprasmē — un pārējās trīs daļas to nekādi neizlīdzina.

Tāpat nokārtota nebūs pārbaude ar rezultātu 15 + 15 + 15 + 8 = 53 punkti, lai gan tie ir gandrīz 90 % no maksimuma. Latvijā vērtē prasmes atsevišķi, nevis kopā, un tieši šī detaļa visbiežāk tiek pārprasta, salīdzinot ar citu valstu eksāmeniem.

Praktiskā secība ir skaidra: sagatavošanās laikā vājākā prasme ir svarīgāka par stiprāko. Ieguldījums, kas rakstītprasmi paceļ no 8 uz 10, ir vērtīgāks nekā ieguldījums, kas klausīšanos paceļ no 12 uz 15.

Visas četras daļas ir jākārto

Otrs nosacījums ir tikpat kategorisks: vērtē tikai tad, ja persona kārto visas pārbaudes daļas. Ja kāda daļa netiek kārtota vai tiek pamesta, nevērtē neko — netiek izlikts arī daļējs rezultāts par jau nokārtotajām daļām. Cilvēkam, kurš pēc neveiksmīgas klausīšanās daļas domā aiziet pirms runātprasmes, tas nozīmē vienkāršu lietu: aiziešana nesaglabā neko un neatvieglo neko.

Izņēmums pastāv tikai personām ar noteikumu 2. pielikumā minētajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kuras kārto pielāgotu pārbaudi — tad 60 % prasība attiecas uz tām prasmēm, kuras faktiski tiek kārtotas.

Kā tiek vērtēta katra daļa

Klausīšanās un lasītprasme tiek vērtētas automātiski informācijas sistēmā, kurā tās tiek kārtotas.

Rakstītprasmi vērtē divi neatkarīgi vērtētāji. Ja viņu vērtējumi atšķiras vairāk nekā par 3 punktiem, tiek pieaicināts trešais vērtētājs, un galīgais vērtējums ir vidējais starp trešā vērtētāja punktiem un tiem no pirmajiem diviem vērtējumiem, kuram trešais ir tuvāks. Vērtē to, cik pilnīgi ir izpildīts uzdevums, vai ir ievērots prasītais teksta žanrs un valodas funkcijas, vai teksts ir saistīts, vai pietiek vārdu krājuma, un cik lielā mērā pieļautās kļūdas traucē vai netraucē uztvert uzrakstīto.

Runātprasmi vērtē divi vērtētāji — vai nu klātienē sarunas laikā, vai pēc ieraksta. Vērtētājiem ir izvirzītas kvalifikācijas prasības, un viņi nedrīkst būt saistīti ar uzņēmumiem, kas māca latviešu valodu cilvēkiem, kuriem pārbaude vajadzīga uzturēšanās atļaujai vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam.

Ko ieraksta lēmumā

Lēmumā par pārbaudes rezultātu ieraksta punktu skaitu un procentus katrā prasmē atsevišķi, kopējo punktu skaitu un procentus, un — tikai tad, ja pārbaude ir nokārtota — iegūto līmeni un pakāpi. Ja pārbaude nav nokārtota, lēmumā ir vārds „Nenokārtoja”, un līmenis netiek piešķirts vispār. Zemāku līmeni „mierinājumam” nepiešķir: jūs kārtojat to līmeni, uz kuru pieteicāties.

Tieši tāpēc lēmums ir noderīgs dokuments arī tad, ja pārbaude nav nokārtota — no tā precīzi redzams, kura prasme palika zem 9 punktiem un cik daudz pietrūka.

Kad un kur ir pieejams rezultāts

Rezultāts ir pieejams e-pakalpojumā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv, sākot no 7. darbdienas pēc pārbaudes. Papīra formā izsniegts noraksts ir maksas pakalpojums, tāpēc lielākā daļa cilvēku rezultātu vienkārši apskata portālā.

Ja nepiekrītat vērtējumam

Vērtējumu var apstrīdēt: iesniegumu izskata apelācijas komisija, kuras sastāvā ir amatpersona un vismaz divi attiecīgās jomas speciālisti, un tajā nav neviena no sākotnējās vērtēšanas komisijas locekļiem. Kārtība ir Administratīvā procesa likumā noteiktā, un pēc apelācijas komisijas lēmuma lietu var virzīt uz administratīvo tiesu. Termiņi ir īsi, tāpēc, ja plānojat apstrīdēšanu, sāciet ar lēmuma tekstu uzreiz pēc tā saņemšanas.

Ja viena prasme palika zem sliekšņa

Nenokārtota pārbaude nav galīgs statuss — uz pārbaudi var pieteikties atkārtoti tādā pašā kārtībā kā pirmajā reizē, iesniedzot jaunu pieteikumu vismaz 7 darbdienas pirms izvēlētās pārbaudes. Ņemiet vērā trīs lietas.

Pirmkārt, kārtot no jauna nāksies visas četras daļas, nevis tikai to, kura nepadevās, jo vērtē tikai pilnu pārbaudi.

Otrkārt, valsts nodeva par nenokārtotu pārbaudi netiek atmaksāta, un neierašanās bez attaisnojoša iemesla tiek uzskatīta par nenokārtotu pārbaudi — arī tad jāpiesakās no jauna.

Treškārt, ir svarīgi, kurš lēmums paliek spēkā. Noteikumi paredz, ka spēkā ir hronoloģiski pēdējais lēmums, ar vienu izņēmumu: agrākais lēmums saglabājas, ja persona kārtojusi augstāku līmeni vai pakāpi un to nav nokārtojusi. Praksē tas nozīmē, ka jau nokārtots A2 nepazūd tāpēc, ka vēlāk mēģināt un nenokārtojat augstāku līmeni.

Par vispārēju nogaidīšanas periodu pēc parastas neveiksmes MK noteikumos Nr. 157 nekas nav noteikts — noteikumi paredz vienīgi sešu mēnešu aizliegumu tam, kurš no pārbaudes izraidīts par norises kārtības pārkāpumu. Praksē atkārtotas kārtošanas laiku nosaka publicētais pārbaužu grafiks, tāpēc konkrētu datumu vienmēr pārbaudiet portālā latvija.gov.lv pirms plānojat termiņus.

Naturalizācijas pārbaudē aritmētika ir cita

Ja jūs vienlaikus interesē pilsonība, neizmantojiet šos skaitļus. Naturalizācijas procesā kārto citu pārbaudi ar citu regulējumu — MK noteikumiem Nr. 973, kurā pārbaude ir nokārtota, ja katrā prasmē iegūti vismaz 16 punkti no 25, un papildus jākārto atsevišķa pārbaude par Satversmes pamatnoteikumiem, valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatiem. Likums šai pārbaudei nenosaka nevienu CEFR līmeni, tāpēc apgalvojumi, ka tā „atbilst B1”, neizriet no normatīvā akta.

Kā trenēties, lai neviena prasme nepaliek zem 9

Tā kā slieksnis ir katrā prasmē atsevišķi, arī treniņam ir jābūt sadalītam pa prasmēm un jāatbilst pārbaudes formātam — ar tiem pašiem uzdevumu veidiem, punktu sadalījumu un laika ierobežojumiem. Šajā vietnē uzdevumi visām četrām daļām ir pieejami bez maksas: sākt trenēties. Ja vēl neesat pārliecināts par pašas pārbaudes uzbūvi, sāciet ar rakstu kas ir valsts valodas prasmes pārbaude A2 līmenī, bet biežākās kļūdas apkopotas rakstā kāpēc cilvēki nenokārto A2 pārbaudi. Atbildes uz īsiem jautājumiem — sadaļā biežāk uzdotie jautājumi.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Vērtēšanas kārtība un termiņi laika gaitā var mainīties — pirms pieteikšanās pārliecinieties par aktuālo regulējumu pirmavotā, proti, MK noteikumu Nr. 157 spēkā esošajā redakcijā un valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv.