Kāpēc cilvēki nenokārto A2 pārbaudi

Par valsts valodas prasmes pārbaudi klīst daudz stāstu, bet publicētu skaitļu ir maz. Šajā rakstā apkopoti tie, kas patiešām ir publicēti, un — svarīgāk — izskaidrota pārbaudes uzbūve, kas nosaka, kur visbiežāk zaudē punktus.

Vienīgie publicētie skaitļi

Valsts atvērto datu kopā par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotājiem ir publicēts periods no 2023. gada marta līdz septembrim. Šajos septiņos mēnešos pamata līmeņa 2. pakāpi (A2) kārtoja 17 656 cilvēki, bet nokārtoja 6 421 — tas ir aptuveni 36 %. Tajā pašā datu kopā visos līmeņos kopā pārbaudi kārtoja 19 503 cilvēki.

No tā izriet divas lietas, un tikai viena no tām ir droša.

Ko šis procents nenozīmē

Publicētie dati aptver tikai šos septiņus mēnešus. Un tie bija tieši tie mēneši, kad ļoti liels cilvēku skaits kārtoja pārbaudi, jo to prasīja likumā noteikts termiņš. Tas nozīmē, ka gan kārtotāju skaits, gan kārtotāju sastāvs tajā periodā bija netipisks: vienlaikus pārbaudi kārtoja daudz cilvēku, kuri to darīja nevis tāpēc, ka bija sagatavojušies, bet tāpēc, ka tuvojās termiņš.

Tāpēc 36 % nav uzskatāmi par "parastā gada" rādītāju, un no šiem datiem nedrīkst rēķināt, cik pārbaužu notiek gadā. Datu kopas pašas norādītais tvērums to neļauj.

Kas paliek spēkā: A2 ir absolūti dominējošais līmenis — 17 656 no 19 503 kārtošanas reizēm, tātad vairāk nekā 90 % no visām valsts valodas prasmes pārbaudēm, — un nenokārtojušo īpatsvars šajā līmenī ir liels. Tā ir pārbaude, ko kārto gandrīz visi, un tā nav pārbaude, ko nokārto gandrīz visi.

Pirmais iemesls: 60 % jāsavāc katrā prasmē atsevišķi

Pārbaudei ir četras daļas — klausīšanās, lasītprasme, rakstītprasme un runātprasme, — un katrā var iegūt 15 punktus, kopā 60.

Bet kopsumma neko neizšķir. MK noteikumu Nr. 157 47. punkts nosaka, ka pārbaude ir nokārtota tikai tad, ja vērtējums katrā prasmē atsevišķi nav mazāks par 60 % no maksimālā punktu skaita — tātad vismaz 9 punkti no 15 katrā no četrām daļām.

Praksē tas nozīmē:

• 45 punkti no 60, vienmērīgi sadalīti (piemēram, 11 + 12 + 11 + 11), ir nokārtota pārbaude;
• 45 punkti no 60, kur rakstītprasmē ir 8, ir nenokārtota pārbaude — neatkarīgi no tā, cik labi gāja pārējās trīs daļās.

Šī ir pirmā un biežākā strukturālā kļūda gatavošanās plānā: cilvēks trenē to, kas viņam padodas, jo tas ir patīkamāk, un vājā prasme paliek zem 9 punktiem. Vienas prasmes dēļ krīt visa pārbaude. Sīkāk par punktu aritmētiku — rakstā cik punktu vajag A2 pārbaudē.

Otrais iemesls: rakstītprasmes 2. uzdevums pārbauda galotnes

Rakstītprasmes daļā (15 punktu, 35 minūtes, uz papīra) ir trīs uzdevumi, un vidējais no tiem ir tas, kas pārsteidz.

Otrajā uzdevumā ir piecas interneta ziņu virsrakstu rindas, katrā viens tukšums, un iekavās dota vārda pamatforma. Jāuzraksta pareizā locījuma vai formas variants. Piemēram, virsrakstā par apģērbu vasarai iekavās dots vasara, bet ierakstāms vasarai; kur iekavās ir notikt, ierakstāms notiks.

Tas ir pieci punkti no piecpadsmit, un tie netiek doti par vārdu krājumu. Tie tiek doti par gramatiku un galotnēm — locījumiem, dzimtēm, skaitļiem, darbības vārda laikiem. Cilvēks, kurš labi runā sadzīves latviešu valodā, bet nekad nav mācījies locījumu sistēmu, šo uzdevumu var izgāzt pilnībā, un tad rakstītprasmē jāsavāc visi 9 punkti no pārējiem diviem uzdevumiem, kur kopā ir 10.

Pārējie divi rakstītprasmes uzdevumi ir teksta veidošana: personas apraksts pēc attēliem un vizītkartes (vismaz 30 vārdu) un funkcionāls teksts pēc piecu punktu plāna — e-pasts, vēstule, ielūgums vai sludinājums (apjoms 35 vārdi). Tur vērtē satura atbilstību uzdevumam, pareizo teksta žanru, prasītās valodas funkcijas, saistītu tekstu, pietiekamu vārdu krājumu un to, cik lielā mērā pieļautās kļūdas traucē teksta uztverei. Kļūda pati par sevi nav sods; kļūda, kas neļauj saprast, ko jūs gribējāt pateikt, ir.

Trešais iemesls: runātprasmes 3. uzdevumā jājautā, nevis jāatbild

Runātprasmes daļa ilgst 10–15 minūtes un notiek individuāli — klātienē vai videokonferencē. Pirmie divi uzdevumi ir tie, ko cilvēki gaida: intervija ar 9–10 jautājumiem par publicētajām tēmām un divu attēlu apraksts. Šie divi uzdevumi tiek vērtēti kopā, un par tiem ir 12 no 15 punktiem.

Trešais uzdevums ir citāds. Tiek doti trīs īsi sludinājumi, katrā trūkst vienas ziņas, un kārtotājam pašam jāuzdod pilns jautājums, lai to noskaidrotu — piemēram, ja sludinājumā nav norādīts spēles datums, jāformulē jautājums par to, kurā datumā spēle notiks.

Tie ir 3 punkti, un tie ir tā daļa, ko visgrūtāk "iznest" ar sarunvalodas pieredzi. Ikdienā daudzi jautājumus veido ar intonāciju vai ar vienu vārdu. Šeit vērtē jautājuma formu pilnā teikumā. Ja šos trīs punktus zaudē, atlikušajos divos uzdevumos jāsavāc 9 no 12 — iespējams, bet krietni šaurāk.

Ceturtais iemesls: ja kāda daļa nav kārtota, nevērtē neko

Šis ir noteikums, kas visdārgāk maksā. Vērtēšana notiek tikai tad, ja persona kārto visas pārbaudes daļas. Ja kāda daļa netiek kārtota vai tiek pārtraukta, netiek vērtēta nevis viena daļa, bet nekas.

Diena ir gara: rakstiskās daļas notiek pēc kārtas (klausīšanās un lasītprasme datorā, pēc tam rakstītprasme uz papīra), un tikai pēc tam katrs kārtotājs atsevišķi kārto runāšanu. Tieši tad cilvēkam, kuram šķiet, ka rakstiskā daļa ir izgāzusies, rodas kārdinājums vienkārši aiziet mājās. Tas ir vissliktākais iespējamais lēmums: aizejot, viņš zaudē arī tos punktus, ko jau bija nopelnījis, un rezultāta nav vispār.

Ja pārbaude nav nokārtota, tas pats par sevi neatceļ agrāk iegūtu apliecinājumu par jau nokārtotu prasmes līmeni — noteikumi paredz, ka agrākais lēmums paliek spēkā, ja persona kārtoja augstāku līmeni vai pakāpi un to nenokārtoja.

Ko par vērtēšanu nevar uzzināt

To arī labāk pateikt tieši: rakstītprasmes un runātprasmes punktu robežas nav publicētas. Oficiālajā programmā ir uzskaitīts, ko vērtē, bet nav publicēti punktu sadalījuma apraksti — nav tabulas, kas pateiktu, cik punktu tiek par kādu konkrētu trūkumu. Runātprasmē publicētais dalījums ir tikai 12 + 3, bez sīkāka sadalījuma pa pirmajiem diviem uzdevumiem.

Tāpēc neviens — arī neviens kursu piedāvātājs — nevar pamatoti apsolīt, ka "par šo kļūdu noņem tik punktus". Klausīšanos un lasītprasmi vērtē automātiski informācijas sistēmā; rakstītprasmi vērtē divi neatkarīgi vērtētāji, un, ja to vērtējumi atšķiras vairāk nekā par trim punktiem, tiek pieaicināts trešais. Rezultāts ir pieejams e-pakalpojumā portālā latvija.gov.lv no septītās darba dienas.

Ko ar to iesākt

Praktiskais secinājums no visa iepriekšminētā ir vienkāršs un negaršīgs: plānojiet pēc vājākās prasmes, nevis pēc kopsummas, atsevišķi trenējiet vārdu formas rakstos, atsevišķi trenējiet jautājumu veidošanu runā un jebkurā gadījumā izkārtojiet visas četras daļas līdz galam.

Šajā vietnē var bez maksas izmēģināt visas četras daļas pārbaudes formātā — ar tiem pašiem uzdevumu tipiem un to pašu punktu sadalījumu — un uzreiz redzēt, kura prasme paliek zem 9 punktiem. Biežākie jautājumi par pārbaudi ir apkopoti šeit.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Prasības, termiņi un kārtība var mainīties — pirms pieteikšanās pārliecinieties par aktuālo informāciju MK noteikumu Nr. 157 spēkā esošajā redakcijā un oficiālajos valsts informācijas avotos, tostarp portālā latvija.gov.lv.