Valsts valodas prasmes pārbaude A2 līmenī — kas tā ir un kam tā vajadzīga

Kas ir valsts valodas prasmes pārbaude

Valsts valodas prasmes pārbaude ir pieaugušajiem paredzēta latviešu valodas prasmes pārbaude, kuras saturu un norises kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 157. Pārbaudi var kārtot sešos līmeņos — no A1 līdz C2 —, un pieteikumā jānorāda tieši tas līmenis un pakāpe, kurā pārbaude tiks kārtota. Tas nozīmē, ka rezultāts jums līmeni nepiešķir „pēc fakta”: jūs iepriekš izvēlaties līmeni, kārtojat attiecīgo pārbaudi un vai nu to nokārtojat, vai nenokārtojat.

Migrācijas jautājumos nozīmīgākā ir pamata līmeņa 2. pakāpe, kas atbilst A2. Tieši šī pakāpe ir minēta noteikumos kā prasība diviem uzturēšanās statusiem, un tieši tāpēc lielākā daļa cilvēku, kas meklē informāciju par „A2 eksāmenu”, meklē informāciju par šo pārbaudi.

Sarunvalodā to bieži sauc par eksāmenu, taču normatīvajos aktos lietotais apzīmējums ir valsts valodas prasmes pārbaude.

Kuriem statusiem A2 ir nepieciešams

MK noteikumu Nr. 157 6. punkts abus gadījumus apvieno vienā teikumā:

„Persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2).”

Praktiskā secinājuma dēļ to ir vērts izlasīt divreiz: abiem statusiem prasība ir viena un tā pati — A2. Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam nav paredzēts augstāks līmenis, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai — zemāks.

Trešā, no migrācijas neatkarīga situācija ir profesionālā prasība. Valsts valodas likums noteiktām profesijām un amatiem paredz valsts valodas prasmes pienākumu, un konkrētais līmenis — no A1 līdz C2 — izriet no MK noteikumu Nr. 157 1. pielikuma. Šī prasība attiecas uz cilvēkiem neatkarīgi no pilsonības, tostarp uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, un tā ir saistīta ar darbu, nevis ar uzturēšanās atļauju.

Latvijas nepilsoņiem ir vērts atzīmēt atsevišķi: nepilsoņa statuss pats par sevi ir pastāvīgs, tāpēc, lai turpinātu dzīvot Latvijā, valsts valodas prasmes pārbaude nav jākārto. Pienākums rodas tikai tad, ja cilvēks strādā profesijā, kurai valodas prasme ir noteikta, ja viņš pats izvēlas iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vai ja viņš naturalizējas — bet naturalizācijā tiek kārtota cita pārbaude ar citu regulējumu (skatiet zemāk). Nepilsoņi turklāt ir atbrīvoti no valsts nodevas par pārbaudi.

Kas pārbaudi nekārto vispār

MK noteikumu Nr. 157 7. punkts uzskaita gadījumus, kad pārbaude nav jākārto. Īsumā tie ir: pamata, vidējā vai augstākā izglītība, kas iegūta latviešu valodā; līdz 2025. gada 1. septembrim pabeigta licencēta mazākumtautību izglītības programma kopā ar nokārtotu 9. klases centralizēto eksāmenu latviešu valodā; Eiropas skolā nokārtots latviešu valodas bakalaurāta eksāmens; noteikumu 2. pielikumā minētie veselības stāvokļa ierobežojumi; vecums līdz 15 gadiem; vecums 75 gadi un vairāk.

Cilvēkiem ar 2. pielikumā minētajiem ierobežojumiem ir paredzēta arī pielāgota pārbaude. Detalizētāk atbrīvojumus un aizvietojošos dokumentus aplūkojam rakstā kas ir atbrīvots no A2 pārbaudes.

Četras daļas un 60 punkti

Pārbaude sastāv no četrām daļām. Katra dod 15 punktus, kopā 60 punktu.

Daļa	Ilgums	Punkti	Kā notiek
Klausīšanās	25 min	15	datorā, informācijas sistēmā
Lasītprasme	30 min	15	datorā, informācijas sistēmā
Rakstītprasme	35 min	15	uz papīra, ar zilu vai melnu pildspalvu
Runātprasme	10–15 min	15	individuāli, klātienē vai videokonferencē, ar ierakstu

Rakstiskās daļas kopā aizņem aptuveni 100 minūtes, kam pieskaitāma runātprasmes daļa.

Ļoti svarīgs nosacījums: jākārto visas četras daļas. Ja kāda daļa netiek kārtota vai tiek pamesta, netiek vērtēta neviena daļa — rezultāta vietā vienkārši nav vērtējuma. Tas nav sods, bet vērtēšanas priekšnosacījums, un tieši tāpēc slikta sajūta pēc klausīšanās daļas nekad nav iemesls izstāties pirms runātprasmes.

Kā pārbaude norit vienā dienā

Rakstiskās daļas notiek pēc kārtas vienā telpā, kurā vienlaikus ir ne vairāk kā desmit pārbaudes kārtotāju: vispirms klausīšanās, tad lasītprasme (abas informācijas sistēmā, tajā pašā darba vietā), pēc tam tiek izdalītas rakstītprasmes lapas. Kad rakstiskā daļa ir pabeigta, kārtotājs iziet no telpas, un runātprasme notiek atsevišķi, pa vienam cilvēkam, atkārtoti uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Palīglīdzekļus izmantot nedrīkst; tālrunis un viedpulkstenis paliek somā.

Klausīšanās daļā ieraksti tiek atskaņoti divas reizes. Uzdevumu veidi ir paredzami: īsi paziņojumi ar atbilžu variantiem, saruna ar apgalvojumiem „jā/nē”, vārdu banka teikumu papildināšanai, sludinājumu saskaņošana ar situācijām, teksts ar robiem un atbilžu variantiem, vārda pareizās formas ierakstīšana, īss apraksts pēc dotā plāna, saruna ar vērtētāju un divu attēlu apraksts.

Temati ir publicēti iepriekš un aptver ikdienu: personas dati, ģimene, mājoklis, izglītība un valodu mācīšanās, darbs un darba pienākumi, laika periodi un laikapstākļi, mājas darbi un mājdzīvnieki, ēdienreizes, brīvais laiks un vaļasprieki, ģimenes, kalendāra un valsts svētki, sports, ceļošana un orientēšanās, viesnīcas rezervēšana, iepirkšanās, kafejnīca un restorāns, veselība, ārsts un aptieka, pakalpojumi, transports un satiksme.

Vērtējums — 60 % katrā prasmē atsevišķi

Pārbaude ir nokārtota, ja vērtējums katrā no četrām prasmēm nav mazāks par 60 % no maksimālā punktu skaita, tas ir, vismaz 9 punkti no 15 katrā prasmē. Kopsummu nesummē tā, lai viena prasme kompensētu otru: 45 punkti no 60 var nozīmēt gan nokārtotu, gan nenokārtotu pārbaudi atkarībā no tā, kā punkti sadalās. Šo noteikumu — kopā ar aprēķina piemēriem, vērtēšanas kārtību un apstrīdēšanu — sīki izklāstām rakstā cik punktu vajag A2 pārbaudē.

Naturalizācijas pārbaude ir cita pārbaude

Naturalizācijas procesā kārtotā valodas pārbaude nav šī pārbaude. Tā ir cita pārbaude ar citu regulējumu — MK noteikumiem Nr. 973 —, ar citu formātu (rakstu daļa 90 minūtes un intervija līdz 15 minūtēm) un citu vērtēšanas aritmētiku: vismaz 16 punkti no 25 katrā prasmē. Turklāt naturalizācijas ietvaros kārto vēl atsevišķu pārbaudi par Satversmes pamatnoteikumiem, valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatiem.

Būtiski: likums naturalizācijas pārbaudei nenosaka nevienu Eiropas kopīgo pamatnostādņu (CEFR) līmeni. Apgalvojumi, ka tā „atbilst B1” vai kādam citam līmenim, neizriet no normatīvā akta. Pilsonības likums definē prasmi funkcionāli — saprast sadzīves un oficiāla rakstura informāciju, brīvi sarunāties par sadzīves tēmām, tekoši lasīt sadzīves rakstura tekstus un uzrakstīt rakstu darbu par komisijas doto sadzīves tēmu.

Viens praktisks savienojums tomēr pastāv: Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka par valsts valodas apguves apliecinājumu atzīstama arī naturalizācijas procesā nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude. Pretējā virzienā tas nedarbojas — A2 pārbaude naturalizācijas pārbaudi neaizstāj.

Pieteikšanās, maksa un rezultāti

Pieteikties var valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv, ar elektroniski parakstītu dokumentu, klātienē valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā vai pa pastu; pieteikums iesniedzams vismaz 7 darbdienas pirms pārbaudes, bet pa pastu — agrāk. Pieteikumā norāda kārtojamo līmeni un pakāpi.

Valsts nodeva ir 52 eiro. To nemaksā Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņi; no nodevas atbrīvo arī personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, uzrādot attiecīgo dokumentu. Nodeva netiek atmaksāta, ja pārbaude nav nokārtota vai ja persona neierodas bez attaisnojoša iemesla.

Rezultāts ir pieejams e-pakalpojumā portālā latvija.gov.lv, sākot no 7. darbdienas. Sīkāk par pieteikšanos un izmaksām — rakstā pieteikšanās un maksa A2 pārbaudei.

Kā sagatavoties

Sagatavošanās, kas atbilst pārbaudes formātam, dod vairāk nekā vispārīga valodas mācīšanās: derīgi ir zināt uzdevumu veidus, punktu sadalījumu un laika limitus. Šajā vietnē ir pieejami bezmaksas uzdevumi visām četrām daļām — klausīšanās, lasītprasmes, rakstītprasmes un runātprasmes — pārbaudes formātā: sākt trenēties. Biežākie jautājumi ir apkopoti sadaļā biežāk uzdotie jautājumi.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Prasības un kārtība laika gaitā mainās — pirms pieteikšanās pārliecinieties par aktuālo regulējumu pirmavotā, proti, MK noteikumu Nr. 157 spēkā esošajā redakcijā un valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv.