Imigrācijas likuma pārejas noteikumi 2022.–2024. gadā — ko tie prasa

Šis raksts izskaidro, ko Imigrācijas likuma pārejas noteikumi, kas pieņemti no 2022. līdz 2024. gadam, faktiski nosaka: kuri punkti tika pievienoti, kādus termiņus tie noteica un kur šajā ietvarā parādās prasība apliecināt valsts valodas prasmi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Tas ir procedūras apraksts, nevis vērtējums.

Sākumā viena atruna, kas noņem biežāko pārpratumu: pārejas noteikumi attiecas uz cilvēkiem, kuri turēja uzturēšanās atļauju uz konkrēta, vēlāk svītrota likuma pamata. Latvijas nepilsoņa statuss ir pastāvīgs statuss pats par sevi, un uzturēšanās nolūkā valsts valodas prasmes pārbaude nepilsoņiem nav pienākums — pārejas noteikumi nav par to.

2022. gads: svītrots pamats un jauns 58. punkts

Ar 2022. gada 22. septembra likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 24. septembrī, no Imigrācijas likuma tika svītrots 24. panta pirmās daļas 8. punkts — tas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pamats, uz kura daļa cilvēku savu atļauju turēja.

Vienlaikus tika pievienots pārejas noteikumu 58. punkts. Tas noteica, ka uz svītrotā pamata izsniegtā pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir spēkā tikai līdz noteiktam datumam — sākotnēji 2023. gada 1. septembrim — ja vien persona nepiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Tieši šī pāreja arī ievieš valodas prasību: šim statusam ir jāapliecina valsts valodas prasme vismaz A2 līmenī.

2023. gada aprīlis: 58. punkts iegūst trīs daļas

Ar 2023. gada 5. aprīļa likumu (spēkā no 2023. gada 20. aprīļa) 58. punkts tika pārrakstīts trīs daļās, kas noteica atšķirīgus termiņus atkarībā no tā, kur persona procesā atradās:

• vispārīgais termiņš — 2023. gada 1. septembris;
• 2023. gada 31. decembris tiem, kuri pārbaudi bija kārtojuši un līdz 2023. gada 30. novembrim bija pieteikušies atkārtotai kārtošanai;
• līdz galīgā lēmuma pieņemšanai — ja iesniegums jau bija izskatīšanā.

Tie paši grozījumi pievienoja vēl trīs punktus:

• 58.¹ — iestādei lēmums jāpieņem gada laikā;
• 58.² — samazināta valsts nodeva un, kas ir praktiski svarīgi, naturalizācijas procesā nokārtotas valsts valodas prasmes pārbaudes atzīšana par valsts valodas apguves apliecinājumu;
• 58.³ — pensija tiek ieskaitīta kā pietiekami iztikas līdzekļi.

2023. gada septembris: divu gadu atļauja uzturēties

Ar 2023. gada 14. septembra likumu (spēkā no 2023. gada 19. septembra) tika pievienoti pārejas noteikumu 58.⁵–58.¹¹ punkti. Tie izveidoja atsevišķu risinājumu diviem gadījumiem: personām, kuras līdz 2023. gada 30. novembrim pārbaudi nebija nokārtojušas, un personām, kurām bija attaisnojošs iemesls to nekārtot.

Šādā gadījumā varēja pieprasīt atļauju uzturēties Latvijas Republikā uz diviem gadiem, apņemoties apgūt valsts valodu. Nosacījumi:

• iesniegums bija jāiesniedz līdz 2024. gada 30. martam;
• valsts nodeva — 100 EUR;
• atļauja deva tiesības strādāt;
• veselības aprūpes pieejamība bija tāda pati kā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam;
• saglabājās tiesības uz sociālajiem pabalstiem.

Tas ir svarīgs punkts pareizai izpratnei: likums šajā posmā neizveidoja tikai termiņu, bet arī mehānismu, kas ļāva palikt un mācīties valodu.

2024. gads: 67.–73. punkts un atļaujas, kas izsniegtas pirms 2003. gada

Ar 2024. gada 20. jūnija likumu (spēkā no 2024. gada 18. jūlija) tika pievienoti pārejas noteikumu 67.–73. punkti. Tie attiecināja to pašu mehānismu uz otru grupu: personām, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļauja bija izsniegta vēl pirms 2003. gada, proti, uz iepriekšējā, pirms Imigrācijas likuma spēkā esošā regulējuma pamata.

Šajā vilnī noteiktie datumi:

• valsts valodas prasmes pārbaude — līdz 2025. gada 16. jūnijam;
• dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam — līdz 2025. gada 30. jūnijam;
• pastāvīgās uzturēšanās atļaujas spēkā esamības beigas — 2025. gada 15. jūlijs;
• atkārtota pārbaudes kārtošana — līdz 2025. gada 30. septembrim;
• pagarinātais iesniegumu iesniegšanas termiņš — 2025. gada 31. oktobris.

69. punkts arī šajā vilnī atkārto naturalizācijas procesā nokārtotas valsts valodas prasmes pārbaudes atzīšanu.

Šie datumi ir pagājuši. Tas nenozīmē, ka jautājums ir noslēgts katrā individuālā gadījumā — daļa lietu tika izskatīta vēlāk, un konkrētu personu situāciju nosaka pieņemtais lēmums, nevis raksts internetā.

Cik cilvēku tas skar: šajā rakstā nav neviena skaitļa

Par to, cik cilvēku 2022.–2024. gada pārejas noteikumi skāra, publiskajā apritē ir vairākas oficiālas aplēses, un tās savstarpēji atšķiras, jo mēra dažādas lietas: vienā gadījumā potenciāli skarto loku, citā — tos, kuri procedūru pabeidza, vēl citā — izmaiņas reģistrā noteiktā laika posmā.

Tāpēc šajā rakstā nav neviena šāda skaitļa. Skaitlis nevienam neatbild uz vienīgo jautājumu, kas ir svarīgs praksē: kāds termiņš un kāds tiesiskais pamats attiecas tieši uz jums. To var noskaidrot tikai pēc sava lēmuma, sava iesnieguma un likuma aktuālās redakcijas.

Atsevišķi: Ukrainas civiliedzīvotāji ar pagaidu aizsardzību

Šī ir cita prasība ar citu likumu, un to nedrīkst sajaukt ar iepriekš aprakstīto.

Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā nosaka pienākumu divu gadu laikā pēc pagaidu aizsardzības piešķiršanas apgūt valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Būtiski: šis pienākums likuma tekstā ir formulēts profesionālo un amata pienākumu labad, tas ir, tas ir saistīts ar darba un amata pienākumu izpildi, nevis ir vispārējs pienākums ikvienam pagaidu aizsardzības saņēmējam. Pienākuma tvērumu nosaka Ministru kabineta noteikumi, tāpēc pirms secinājumu izdarīšanas ir vērts pārbaudīt aktuālo regulējumu tieši savai profesijai.

Par termiņu: personām, kurām pagaidu aizsardzība bija piešķirta vai pieprasīta līdz 2025. gada 31. decembrim, divu gadu skaitīšana sākas 2026. gada 1. janvārī, tātad prasība kļūst aktuāla no 2028. gada 1. janvāra.

Un vēl viena atsevišķa lieta: ārstniecības personām un farmaceitiem prasība ir noteikta augstākā līmenī (B1) un ar citu termiņu. Tas ir cits regulējums un cits pārbaudes līmenis — to nedrīkst apvienot ar A2 prasību, par kuru ir šis raksts.

Ko pārbaudīt savā gadījumā

Praksē noder trīs jautājumi: uz kāda tiesiskā pamata ir izsniegta jūsu pašreizējā atļauja vai statuss, kāds termiņš izriet no jūsu lēmuma, un vai jums jau ir dokuments, kas apliecina valsts valodas prasmi vai atbrīvo no pārbaudes. Pēdējais ir aprakstīts rakstā Kas ir atbrīvots no A2 pārbaudes; pati pārbaude un tās prasības — rakstā Valsts valodas prasmes pārbaude A2 — kas tas ir.

Ja pārbaude ir jākārto, atcerieties tās vienīgo vērtēšanas likumu: sekmīgs rezultāts ir vismaz 60 % katrā prasmē atsevišķi — vismaz 9 punkti no 15 klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas daļā. Punkti netiek summēti kopā. Šajā vietnē visas četras daļas var bez maksas izmēģināt sadaļā pārbaudes uzdevumi, bet biežākie jautājumi ir apkopoti šeit.

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Savu termiņu un savu tiesisko pamatu pārbaudiet pirmavotā — Imigrācijas likuma pārejas noteikumu aktuālajā redakcijā — un iestādē, kura izskata jūsu lietu.