Kas ir atbrīvots no valsts valodas prasmes pārbaudes A2 līmenī

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam valsts valoda ir jāapliecina vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). To nosaka Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 6. punkts, un abiem statusiem prasītais līmenis ir viens un tas pats.

Tomēr ne visiem šī pārbaude ir jākārto. Noteikumi paredz divas atsevišķas situācijas, kuras bieži tiek sajauktas vienā: atbrīvojums — pārbaude nav jākārto vispār — un aizstājējs dokuments — pārbaudi aizstāj jau esoša apliecība vai izglītības dokuments. Juridiskais pamats un iesniedzamie papīri katrā no šiem gadījumiem ir dažādi.

Sešas situācijas, kurās pārbaude nav jākārto

Noteikumu Nr. 157 7. punkts uzskaita gadījumus, kad valsts valodas prasmes pārbaude nav jākārto:

1. Izglītība latviešu valodā. Persona formālās izglītības sistēmā ir ieguvusi pamatizglītību, vidējo izglītību vai augstāko izglītību latviešu valodā.
2. Mazākumtautību izglītības programma, kas pabeigta pirms 2025. gada 1. septembra, kopā ar nokārtotu 9. klases centralizēto eksāmenu latviešu valodā. Šim pamatam ir piesaistīts datums, un līdz ar pāreju uz mācībām latviešu valodā tas pakāpeniski zaudē praktisko nozīmi — personu loks, uz kuru tas var attiekties, vairs nepieaug.
3. Eiropas skolā nokārtots latviešu valodas bakalaurāta eksāmens.
4. Veselības stāvoklis — kāds no noteikumu 2. pielikumā uzskaitītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem vai diagnozēm. To apliecina fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai psihiatra atzinums (3. pielikuma veidlapa), ko uzrāda darba devējam vai migrācijas iestādes amatpersonai.
5. Vecums līdz 15 gadiem.
6. Vecums no 75 gadiem.

Uzskaitījums ir noteikumu teksts, nevis ieteikums. Ja jūsu situācija tajā neiekļaujas, pārbaude ir jākārto — arī tad, ja latviešu valodu jūs praksē lietojat katru dienu.

Pielāgota pārbaude — nevis atbrīvojums, bet cita norise

2. pielikumā minētie ierobežojumi ne vienmēr nozīmē pilnīgu atbrīvojumu. Noteikumu 9. punkts paredz, ka persona ar šādiem ierobežojumiem kārto pielāgotu pārbaudi. Šādā gadījumā, kā noteikts 48. punktā, sekmīga rezultāta prasība attiecas tikai uz tām prasmēm, kuras faktiski tika kārtotas.

Pārējiem paliek spēkā vispārīgā prasība: pārbaude ir nokārtota tikai tad, ja vērtējums katrā prasmē atsevišķi — klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas — ir vismaz 60 % no maksimālā punktu skaita, tas ir, vismaz 9 punkti no 15 katrā daļā. Punkti netiek summēti kopā: viena vāja prasme nozīmē nenokārtotu pārbaudi neatkarīgi no pārējām trim. Sīkāk par to — rakstā Cik punktu vajag A2 pārbaudē.

Dokumenti, kas aizstāj pārbaudi

Noteikumu 13. punkts nosaka, kuri dokumenti tiek pieņemti valsts valodas prasmes apliecinājuma vietā. Šeit runa nav par atbrīvojumu — runa ir par to, ka prasme jau ir apliecināta agrāk un to nav jāapliecina vēlreiz:

• agrāk pieņemts lēmums par valsts valodas prasmes pārbaudi;
• vecākas valsts valodas prasmes apliecības, kuru pakāpes tiek pārrēķinātas pašreizējos līmeņos pēc noteikumu 4. pielikuma;
• apliecība par pamatizglītību, kurā ir ieraksts par centralizēto eksāmenu latviešu valodā, atbilstoši 5. pielikumam;
• atestāts par vispārējo vidējo izglītību ar attiecīgo ierakstu, atbilstoši 6. pielikumam.

Ja jums ir kāds no šiem dokumentiem, pirmais solis nav pieteikšanās pārbaudei, bet gan dokumenta uzrādīšana iestādei, kura izskata jūsu iesniegumu.

Naturalizācija: atzīšana darbojas tikai vienā virzienā

Šeit ir viena asimetrija, ko ir vērts zināt. Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.² punkts un 69. punkts paredz, ka par valsts valodas apguves apliecinājumu ir atzīstama arī naturalizācijas procesā nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude.

Pretējā virzienā šādas normas nav. Naturalizācijas process notiek pēc citiem noteikumiem, ar citu pārbaudes formātu un citu vērtēšanas kārtību, un A2 līmeņa apliecība to neaizstāj. Ja jūsu mērķis ir pilsonība, plānojiet naturalizācijas pārbaudi atsevišķi.

Biežākais pārpratums: procentu un līmeņu tabula

Publiskajā telpā apgrozās tabula, kurā noteikti procentu diapazoni ir sasaistīti ar CEFR līmeņiem (A1, A2, B1 un tā tālāk). Šī tabula attiecas uz centralizētā skolas eksāmena rezultāta pārrēķinu — tā ir tieši tas mehānisms, uz kuru atsaucas noteikumu 5. un 6. pielikums, kad skolas atestāta vērtējumu sasaista ar valodas prasmes līmeni.

Tā nav veids, kā tiek vērtēta pieaugušo valsts valodas prasmes pārbaude. Pieaugušo pārbaudē jūs piesakāties konkrētam līmenim un vai nu to nokārtojat, vai nenokārtojat; rezultāts netiek „pārrēķināts" uz zemāku līmeni. Šo divu tabulu sajaukšana ir viens no biežākajiem nepareizajiem pieņēmumiem par pārbaudi.

Atbrīvojums ir jāpierāda ar dokumentu

Atbrīvojums nedarbojas ar paziņojumu. Katrs no 7. punkta gadījumiem ir piesaistīts dokumentam: izglītības dokumentam, ārsta atzinumam pēc 3. pielikuma veidlapas vai personu apliecinošam dokumentam, no kura izriet vecums. Iestāde vai darba devējs vērtē dokumentu, nevis apgalvojumu.

Praktiskā secība ir vienkārša: vispirms noskaidrojiet, vai jums ir dokuments, kas atbilst 7. vai 13. punktam; ja ir — uzrādiet to; ja nav — pieteikšanās pārbaudei notiek parastajā kārtībā. Pieteikšanās, termiņi un valsts nodeva ir aprakstīti rakstā Pieteikšanās un maksa A2 pārbaudei, un pieteikumu un rezultātu var kārtot valsts pakalpojumu portālā latvija.gov.lv.

Vēl viena lieta, ko nevajag jaukt: atbrīvojums no pārbaudes un atbrīvojums no valsts nodevas ir divas dažādas lietas. Nodevu, piemēram, nemaksā Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices pilsoņi, kā arī personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, uzrādot attiecīgo dokumentu — bet tas pats par sevi nenozīmē, ka pārbaude nav jākārto. Atsevišķi jāatzīmē, ka Latvijas nepilsoņa statuss pats par sevi ir pastāvīgs statuss, tāpēc uzturēšanās nolūkā valsts valodas prasmes pārbaude nepilsoņiem nav pienākums.

Ja neviens no šiem gadījumiem uz jums neattiecas

Tad paliek parastais ceļš: pieteikšanās, četras daļas un 60 % katrā prasmē. Ar ko sākt, ir aprakstīts rakstā Valsts valodas prasmes pārbaude A2 — kas tas ir, un biežākie jautājumi ir apkopoti biežāk uzdoto jautājumu sadaļā.

Šajā vietnē visas četras daļas var izmēģināt bez maksas — pārbaudes uzdevumi ir veidoti pēc oficiālās programmas uzbūves, ar tādu pašu punktu sadalījumu un tādu pašu 60 % robežu katrā prasmē, lai pirms pieteikšanās būtu skaidrs, kura prasme vēl atpaliek.

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Savu termiņu, savu tiesisko pamatu un to, kurš atbrīvojums vai dokuments attiecas tieši uz jūsu gadījumu, pārbaudiet pirmavotā — noteikumu Nr. 157 aktuālajā redakcijā — un iestādē, kura izskata jūsu iesniegumu.