Atkārtota A2 pārbaude pēc neveiksmes — ko un kad var kārtot vēlreiz

MK noteikumi Nr. 157 nenosaka vispārēju nogaidīšanas periodu pēc nesekmīgas valsts valodas prasmes pārbaudes — uz nākamo reizi piesakās vispārējā kārtībā, ar tiem pašiem termiņiem kā pirmo reizi. Vienīgais tajos paredzētais sešu mēnešu aizliegums attiecas nevis uz nesekmīgu rezultātu, bet uz izraidīšanu no pārbaudes par noteikumu pārkāpumu.

Tā ir laba ziņa, ko bieži pārstāsta nepareizi. Ir tomēr divas lietas, kas patiešām strādā pret jums, un tās ir vērts zināt pirms pieteikšanās.

Nogaidīšanas periods: ko noteikumi tiešām pasaka

Pēc vienkārši nesekmīgas pārbaudes atkārtota pieteikšanās notiek pēc tās pašas normas, pēc kuras notika pirmā: ne vēlāk kā septiņas darba dienas pirms izvēlētās pārbaudes, vai desmit darba dienas, ja pieteikumu sūta pa pastu. Praksē ierobežojošais faktors nav noteikumi, bet grafiks — laiku un vietu publisko vismaz divus mēnešus iepriekš, un brīvā vieta tuvākajā datumā var arī nebūt.

Tāpēc atbilde uz jautājumu „cik ilgi man jāgaida" ir divdaļīga: normatīvs nogaidīšanas periods — nav; reāls gaidīšanas laiks — tik, cik rāda publicētais grafiks.

Sešu mēnešu aizliegums — kad tas sākas

Sešu mēnešu aizliegums pastāv, bet tam ir konkrēts iemesls. Tas iestājas, ja personu izraida no pārbaudes par pārbaudes noteikumu pārkāpumu — piemēram, par palīglīdzekļu lietošanu. Tādā gadījumā zaudēta tiek ne tikai konkrētā pārbaude: valsts nodeva netiek atmaksāta, un nākamo reizi pieteikties var tikai pēc sešiem mēnešiem.

Atšķirība ir principiāla: nesekmīgs rezultāts nav pārkāpums. Cilvēks, kurš godīgi kārtoja un neieguva 9 punktus rakstītprasmē, un cilvēks, kuram pārbaudes laikā tika atrasts telefons, atrodas divās pilnīgi dažādās situācijās.

Situācija	Nogaidīšanas periods	Nodeva
Pārbaude nav nokārtota	nav noteikts	netiek atmaksāta
Neierašanās bez attaisnojuma	nav noteikts	netiek atmaksāta
Izraidīšana par noteikumu pārkāpumu	6 mēneši	netiek atmaksāta

Nokārtoto prasmi uz nākamo reizi pārnest nevar

Šis ir jautājums, ko uzdod visbiežāk, un atbilde ir nepatīkama: nē.

Noteikumi paredz, ka vērtē tikai tad, ja persona kārto visas pārbaudes daļas. Ja kāda daļa netiek kārtota vai tiek pārtraukta, netiek novērtēta neviena daļa. No tā izriet, ka nākamajā reizē jākārto visas četras daļas no jauna — arī tās trīs, kurās iepriekšējā reizē bija labs rezultāts.

Praktiskā secība no tā ir skaidra: gatavojoties otrajai reizei, nedrīkst pamest novārtā tās prasmes, kuras iepriekš izdevās. Gadās tieši pretējais — visa uzmanība tiek veltīta vājajai prasmei, un nākamajā reizē zem 9 punktiem nokrīt kāda cita.

Nodeva jāmaksā vēlreiz

Ja jūs neesat starp tiem, kas no valsts nodevas ir atbrīvoti — Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem un ES, EEZ un Šveices pilsoņiem, kā arī personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu —, 52 eiro par atkārtotu pārbaudi ir jāsamaksā no jauna, ne vēlāk kā septiņas darba dienas iepriekš. Iepriekšējā reizē samaksātā nodeva netiek pārnesta un netiek atmaksāta.

Ja neieradāties

Neierašanās nav pārbaudes atlikšana. Nodeva netiek atmaksāta, un uz nākamo reizi jāpiesakās no jauna vispārējā kārtībā. Ja neierašanās iemesls bija attaisnojošs, attaisnojumu var iesniegt viena mēneša laikā.

Praktiski tas nozīmē, ka slimības vai citas objektīvas neierašanās gadījumā dokuments jāsagatavo uzreiz, nevis tad, kad pienāk laiks pieteikties nākamajai reizei.

Kurš lēmums paliek spēkā, ja to ir vairāki

Šis jautājums kļūst svarīgs tiem, kam jau ir kāds agrāks apliecinājums. Noteicošais ir hronoloģiski pēdējais lēmums, ar vienu izņēmumu: agrākais lēmums paliek spēkā, ja persona kārtoja augstāku līmeni vai pakāpi un to nenokārtoja.

Sekas ir mierinošas. Ja jums jau ir nokārtots A2 un jūs mēģinājāt B1, bet nenokārtojāt, A2 apliecinājums nepazūd — jūs neesat kļuvis par cilvēku bez valodas apliecinājuma tāpēc, ka pamēģinājāt kaut ko vairāk.

Naturalizācijas pārbaudē kārtība ir cita

Ja jūs domājat par naturalizāciju, nevis uzturēšanās statusu, tad runa ir par citu pārbaudi ar citu regulējumu — to nosaka MK noteikumi Nr. 973 uz Pilsonības likuma pamata. Tur atkārtotai kārtošanai ir savi ierobežojumi: otro un trešo reizi ne agrāk kā pēc trim mēnešiem, un ne vairāk kā trīs reizes uz vienu iesniegumu.

Divas lietas, ko šeit nedrīkst sajaukt. Pirmkārt, šie trīs mēneši neattiecas uz valsts valodas prasmes pārbaudi — tos regulāri piedēvē tai. Otrkārt, naturalizācijas pārbaudei likums nenosaka CEFR līmeni, tāpēc apgalvojumi, ka tā „atbilst" kādam konkrētam līmenim, nenāk no normatīvā akta.

Pirms pieteikties otro reizi

Otrā reize atšķiras no pirmās ar to, ka jums ir lēmums rokā, un tajā ir norādīti punkti un procenti katrā prasmē atsevišķi. Tā ir precīzākā informācija par jūsu sagatavotību, kāda vien var būt — precīzāka par jebkuru pašvērtējumu.

Ar to arī sāciet: paskatieties, kurā prasmē bija zem 9 punktiem un cik daudz pietrūka. Divu punktu iztrūkums rakstītprasmē un septiņu punktu iztrūkums runātprasmē prasa pilnīgi atšķirīgu sagatavošanās plānu un atšķirīgu laiku.

Ja nepiekrītat pašam vērtējumam, ir arī apstrīdēšanas ceļš — iesniegumu izskata apelācijas komisija Administratīvā procesa likuma kārtībā.

Ko darīt starplaikā

Tā kā nogaidīšanas perioda nav, laiks starp divām pārbaudēm ir tik garš, cik garu jūs to izvēlaties. Loģiski to plānot pēc vājākās prasmes, nevis pēc tuvākā brīvā datuma grafikā — pārbaude, kas kārtota par agru, maksā vēl 52 eiro.

Visas četras daļas pārbaudes formātā ir pieejamas šeit, rakstītprasmi un runātprasmi var trenēt ar mākslīgā intelekta atgriezenisko saiti, un par to, kuras daļas visbiežāk izšķir rezultātu, ir raksts kāpēc cilvēki nenokārto A2 pārbaudi. Īsās atbildes — biežāk uzdotajos jautājumos.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Termiņi, nodevas un kārtība var mainīties, un atkārtotas pieteikšanās nosacījumus apstipriniet MK noteikumu Nr. 157 spēkā esošajā redakcijā pirms pieteikuma iesniegšanas.