Latviešu A2

MK noteikumi Nr. 157 — ko tie patiesībā nosaka

6 min lasīšanas

Uz galda atvērta bieza dokumentu mape ar grāmatzīmēm lapu malās, blakus pildspalva un lasāmbrilles; attēlā nav cilvēku un nav salasāma teksta.

MK noteikumi Nr. 157 ir tas viens normatīvais akts, kurā ir atrodama gandrīz visa valsts valodas prasmes pārbaude: līmeņi, atbrīvojumi, pieteikšanās termiņi, pārbaudes uzbūve, vērtēšanas slieksnis, valsts nodeva un apstrīdēšanas kārtība. Ja kāds jautājums par pārbaudi ir strīdīgs, atbilde meklējama tur, nevis sarakstē, forumos vai sagatavošanās kursu aprakstos.

Šis raksts ir karte: kurš punkts par ko ir, ko noteikumi nosaka un — tikpat svarīgi — ko tie nenosaka.

Kas tie ir un kopš kura brīža tie ir spēkā

Noteikumi ir pieņemti 2022. gada 8. martā un stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Kopš tā laika tie vairākkārt grozīti:

Grozījumi Datums Kas mainījās
MK noteikumi Nr. 36 24.01.2023 ieviesta valsts nodeva un mainīts pašu noteikumu nosaukums
MK noteikumi Nr. 254 23.05.2023 grozījumi kārtībā
MK noteikumi Nr. 176 18.03.2025 pārbaudes nodrošināšana nodota citai iestādei
MK noteikumi Nr. 539 09.09.2025 grozījumi kārtībā

Divas praktiskas sekas. Pirmkārt, vienmēr jāskatās konsolidētā redakcija, nevis sākotnējais 2022. gada teksts — punktu saturs kopš tā laika ir mainījies. Otrkārt, 2025. gada grozījumi nomainīja iestādi, kas pārbaudi nodrošina, tāpēc vecākos materiālos un pat dažu PDF kājenēs joprojām figurē iepriekšējais nosaukums, un daļa saišu noved pie neesošām lapām.

Iepriekšējais regulējums bija MK noteikumi Nr. 733 (2009), kas spēku ir zaudējuši. Tas nenozīmē, ka vecie apliecinājumi vairs neder: noteikumu 13.2. punkts un 4. pielikums pārnes pirms 2009. gada 1. septembra izsniegto apliecību pakāpes uz pašreizējiem līmeņiem.

Punkts, ko meklē visbiežāk: 6. punkts

6. punkts vienā teikumā nosaka līmeni abiem uzturēšanās statusiem:

„Persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2)."

Viens teikums, divi statusi, viens līmenis. Augstāka līmeņa vienam un zemāka otram nav. Pati prasība gan nāk no likumiem — Imigrācijas likuma 24. panta piektās daļas un likuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu 3. panta pirmās daļas 2. punkta — bet tieši noteikumi pasaka, kurš līmenis tas ir.

Blakus tam pastāv pavisam cita prasību grupa: 1. pielikumā ir profesiju saraksts, kurā prasītais līmenis ir no A1 līdz C2 atkarībā no amata. Tur līmeni nosaka darbs, nevis uzturēšanās statuss, un tas attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.

7. punkts: kas pārbaudi nekārto vispār

7. punkts uzskaita sešus gadījumus, kuros valsts valodas prasme tiek apliecināta bez pārbaudes kārtošanas: izglītība latviešu valodā formālās izglītības sistēmā; mazākumtautību programma, kas pabeigta pirms 2025. gada 1. septembra, kopā ar centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasē; Eiropas skolas latviešu valodas bakalaurāta eksāmens; 2. pielikumā minētie veselības stāvokļa ierobežojumi ar attiecīgu ārsta atzinumu; vecums zem 15 gadiem; vecums 75 gadi un vairāk.

Turpat blakus ir 9. punkts par pielāgotu pārbaudi cilvēkiem ar 2. pielikumā minētajiem ierobežojumiem — tas nav atbrīvojums, bet cita norise, un tad 48. punkts vērtēšanas slieksni piemēro tikai tām prasmēm, kuras tiešām tika kārtotas.

Plašāk par šo sadaļu — rakstā kas ir atbrīvots no A2 pārbaudes.

Pieteikšanās, grafiks un nodeva

Jautājums Punkts Saturs
Grafika publicēšana 21. laiku un vietu publisko vismaz divus mēnešus iepriekš
Pieteikšanās veidi un termiņš 22.–23. ne vēlāk kā 7 darba dienas iepriekš; pa pastu — zīmogs vismaz 10 darba dienas iepriekš
Kārtošana ārvalstīs 26. sazināties vismaz trīs mēnešus iepriekš
Valsts nodeva un atbrīvojumi no tās 28.¹–28.³ 52 eiro; nemaksā Latvijas pilsoņi, nepilsoņi un ES, EEZ un Šveices pilsoņi
Nodevas samaksas termiņš 28.⁴, 28.⁶ ne vēlāk kā 7 darba dienas iepriekš; citādi pārbaudē neielaiž
Nodevas neatmaksāšana 28.⁷–28.⁹ ne par nesekmīgu pārbaudi, ne par neierašanos

23. punktā ir arī viena norma, kuru ir vērts izlasīt uzmanīgi: pieteikumā norāda līmeni un pakāpi, kurā persona kārtos pārbaudi. Uz līmeni piesakās — tajā neiekrīt pēc rezultāta.

Sīkāk par termiņiem — rakstā pieteikšanās un maksa par A2 pārbaudi.

Pārbaudes uzbūve un norise

Pārbaudes daļas un to norisi nosaka 29. punkts un 36.–44. punkts. A2 līmenī ir četras daļas, katra 15 punktu vērta, kopā 60: klausīšanās 25 minūtes, lasītprasme 30 minūtes, rakstītprasme 35 minūtes uz papīra un runātprasme 10–15 minūtes individuāli.

Turpat ir normas, kas praksē izšķir dienu: rakstiskajās daļās vienā telpā ir ne vairāk kā desmit kārtotāju, palīglīdzekļi nav atļauti, un par noteikumu pārkāpumu kārtotāju no pārbaudes var izraidīt. 33.5. punkts nosaka, ka vērtē tikai tad, ja persona kārto visas daļas, un 44. punkts — ko dara, ja kāda daļa tiek pārtraukta.

47. punkts: vērtēšanas slieksnis

Tas ir otrs biežāk meklētais punkts pēc sestā:

„Pārbaude ir sekmīgi nokārtota, ja personas valsts valodas prasmes vērtējums katrā prasmē (klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē) nav mazāks par 60 procentiem no maksimālā punktu skaita."

A2 līmenī tas nozīmē vismaz 9 punktus no 15 katrā prasmē atsevišķi. Kopsummas sliekšņa nav, un stipra prasme nekompensē vāju. Aritmētika ar piemēriem — rakstā cik punktu vajag A2 pārbaudē.

Lēmums, rezultāts un apstrīdēšana

46. punkts nosaka vērtēšanas mehāniku: klausīšanos un lasītprasmi vērtē informācijas sistēma, bet rakstītprasmi vērtē divi neatkarīgi vērtētāji, un, ja to vērtējumi atšķiras vairāk nekā par trim punktiem, pieaicina trešo.

49. punkts nosaka, kas ir lēmumā: punkti un procenti katrā prasmē un kopā, bet līmenis un pakāpe — tikai tad, ja pārbaude ir nokārtota; pretējā gadījumā ieraksta „Nenokārtoja". 51. punkts — rezultāts e-pakalpojumā no septītās darba dienas. 53.–55. punkts — apstrīdēšana apelācijas komisijā Administratīvā procesa likuma kārtībā, pēc tam administratīvajā tiesā.

56. punkts atbild uz jautājumu, kurš lēmums ir noteicošais, ja to ir vairāki: hronoloģiski pēdējais, ar vienu izņēmumu — agrākais lēmums paliek spēkā, ja persona kārtoja augstāku līmeni vai pakāpi un to nenokārtoja.

Ko šie noteikumi nenosaka

Šī sadaļa ir tikpat noderīga kā iepriekšējās, jo tieši šeit rodas lielākā daļa nepareizo apgalvojumu.

  • Vispārēju nogaidīšanas periodu pēc nesekmīgas pārbaudes noteikumi nenosaka. Vienīgais tajos paredzētais sešu mēnešu aizliegums attiecas uz izraidīšanu par pārbaudes noteikumu pārkāpumu (34. punkts).
  • Naturalizācijas pārbaudi šie noteikumi neregulē. To nosaka MK noteikumi Nr. 973 uz Pilsonības likuma pamata, un tur ir cits formāts, cita aritmētika un neviens CEFR līmenis nav nosaukts — tāpēc apgalvojumi, ka naturalizācijas pārbaude „atbilst" kādam konkrētam līmenim, nenāk no normatīvā akta.
  • Procentu un līmeņu tabula, kas publicēta saistībā ar centralizēto eksāmenu latviešu valodā, nav pieaugušo pārbaudes vērtēšanas skala. Tā ir 5. un 6. pielikuma loģika — skolas eksāmena rezultāta pārrēķins uz līmeni. Pieaugušo pārbaudē uz līmeni piesakās un to vai nu nokārto, vai nenokārto.
  • Pārbaužu biežumu gadā noteikumi nenosaka. Vienīgais publicēšanas termiņš ir divi mēneši iepriekš (21. punkts); konkrētie datumi ir grafikā.
  • Vērtēšanas punktu joslas nav publicētas. Ir zināms, ko vērtē, nevis cik punktu atbilst kurai kļūdu pakāpei.

Kā lasīt noteikumus savā gadījumā

Trīs praktiski soļi. Pirmkārt, atveriet konsolidēto redakciju — noteikumi ir grozīti piecas reizes, un vecs teksts var maldināt. Otrkārt, atrodiet savu punktu, nevis vispārīgu pārstāstu: 6. punkts par statusu, 7. punkts par atbrīvojumu, 1. pielikums par profesiju, 47. punkts par vērtējumu. Treškārt, atcerieties, ka noteikumi nosaka kārtību, bet ne jūsu lietas apstākļus — termiņš un pamats jūsu konkrētajā uzturēšanās lietā ir jāpārbauda tur, kur šī lieta tiek izskatīta.

Ja jūs šo pārbaudi kārtosiet

Noteikumi pasaka, kas jums tiks prasīts; tie nepalīdz to iemācīties. Šajā vietnē visas četras daļas var izmēģināt bez maksas pārbaudes formātā, rakstītprasmi un runātprasmi — treniņa režīmā ar mākslīgā intelekta atgriezenisko saiti, bet īsās atbildes uz biežākajiem jautājumiem ir apkopotas šeit.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Tas ir pārstāsts no normatīvā akta, un noteikumi mainās. Pirms pieteikšanās vai dokumentu iesniegšanas pārbaudiet aktuālo redakciju un savu konkrēto gadījumu pirmavotā.

← Visi raksti