Pastāvīgās uzturēšanās atļauja un valodas prasība — A2 abiem statusiem

Gan pastāvīgās uzturēšanās atļaujai, gan Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam vajadzīgais latviešu valodas līmenis ir viens un tas pats — pamata līmeņa 2. pakāpe, tas ir, A2. Augstāka līmeņa vienam statusam un zemāka otram nav; abus sedz viens teikums MK noteikumu Nr. 157 6. punktā.

Šis raksts ir par to, no kurienes prasība nāk, ko tā nozīmē praksē un kur beidzas tas, ko par konkrētu gadījumu var pateikt raksts internetā.

Prasība vienā teikumā

MK noteikumu Nr. 157 6. punkts:

„Persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2)."

Viens teikums, divi statusi, viens līmenis. Tieši tāpēc jautājums „kurš no abiem prasa vairāk valodas" ir bez atbildes — valodas ziņā tie neatšķiras.

No kurienes nāk pati prasība

Noteikumi pasaka līmeni, bet pati prasība ir likumos, un tie ir divi dažādi likumi diviem dažādiem statusiem:

Statuss	Norma	Ko tā nosaka
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja	Imigrācijas likuma 24. panta piektā daļa	daļai pieprasītāju atļauju izsniedz, „ja viņš ir apguvis valsts valodu"
ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss	Likuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu 3. panta pirmās daļas 2. punkts	statusu piešķir, ja persona „ir apguvusi valsts valodu"

Abos gadījumos likums pasaka ka valoda ir jāapgūst, bet ne cik. To, ka runa ir par A2, pasaka MK noteikumi Nr. 157. Tāpēc arī atsauce tikai uz likumu, bez noteikumiem, atbildi nesniedz — un otrādi.

Kā šie punkti sadalās pa noteikumiem, ir apkopots rakstā MK noteikumi Nr. 157 — ko tie patiesībā nosaka.

Ko nozīmē „apguvis valsts valodu"

Valodas prasību var izpildīt divējādi, un pārbaude ir tikai viens no ceļiem.

Pirmais ceļš — nokārtota pārbaude. Valsts valodas prasmes pārbaude pamata līmeņa 2. pakāpē: četras daļas pa 15 punktiem, un nokārtota tā ir tad, ja katrā prasmē atsevišķi ir vismaz 60 % jeb 9 punkti. Kopsummas sliekšņa nav.

Otrais ceļš — dokuments, kas pārbaudi aizstāj. Noteikumu 7. punkts uzskaita gadījumus, kad pārbaude nav jākārto vispār: izglītība latviešu valodā formālās izglītības sistēmā; mazākumtautību programma, kas pabeigta pirms 2025. gada 1. septembra, kopā ar centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9. klasē; Eiropas skolas latviešu valodas bakalaurāta eksāmens; 2. pielikumā minētie veselības stāvokļa ierobežojumi ar ārsta atzinumu; vecums zem 15 gadiem; vecums 75 gadi un vairāk.

Abos gadījumos prasību izpilda dokuments, nevis paša vērtējums par savām valodas zināšanām. Plašāk — rakstā kas ir atbrīvots no A2 pārbaudes.

Valoda ir viens nosacījums, ne vienīgais

Šeit ir vieta, kur raksts par valodu var maldināt, ja to nepasaka tieši. Nokārtota A2 pārbaude nedod uzturēšanās statusu. Tā izpilda vienu no nosacījumiem. Pārējos — uzturēšanās ilgumu, iztikas līdzekļus, dokumentus, termiņus — nosaka imigrācijas regulējums, un tos izskata lietā, nevis valodas pārbaudē.

Tāpēc uz jautājumu „vai ar A2 man piešķirs atļauju" godīgā atbilde ir: A2 noņem valodas šķērsli; par pārējo lemj tur, kur tiek izskatīta jūsu lieta.

Nepilsoņi: uzturēšanās dēļ pārbaude nav vajadzīga

Latvijas nepilsoņa statuss pats par sevi ir pastāvīgs, tāpēc valodas pārbaude nav priekšnoteikums tam, lai turpinātu dzīvot Latvijā. Pārbaude kļūst aktuāla trijos gadījumos:

• ja persona strādā profesijā, kurai MK noteikumu Nr. 157 1. pielikums nosaka valodas prasmes līmeni (tas var būt no A1 līdz C2 atkarībā no amata);
• ja persona pati izvēlas iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
• ja persona naturalizējas — un tad kārtojama nevis šī, bet naturalizācijas pārbaude.

Nepilsoņi turklāt ir atbrīvoti no valsts nodevas, tāpat kā Latvijas pilsoņi un ES, EEZ un Šveices pilsoņi.

Profesijas prasība ir cits jautājums

Vēl viena bieža sajaukšana. Valodas prasība profesijai nāk no cita pamata nekā valodas prasība statusam. Profesiju saraksts ir MK noteikumu Nr. 157 1. pielikumā, prasītais līmenis tur ir no A1 līdz C2 atkarībā no amata, un tas attiecas arī uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem — pilsonība tur nav noteicošā.

No tā izriet, ka viens cilvēks var būt vienlaikus divās situācijās: A2 statusa dēļ un, piemēram, B1 sava darba dēļ. Šīs prasības nesummējas un neatceļ viena otru — tās vienkārši ir divas.

Naturalizācija ir cits ceļš un cita pārbaude

Ja mērķis ir pilsonība, nevis uzturēšanās atļauja, tad runa ir par citu pārbaudi ar citu regulējumu. To nosaka MK noteikumi Nr. 973 uz Pilsonības likuma pamata: rakstiskā daļa un intervija, 25 punkti katrā prasmē, un nokārtota tā ir, ja katrā prasmē ir vismaz 16 punkti. Klāt nāk atsevišķa pārbaude par Satversmes pamatiem, valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatiem.

Šai pārbaudei likums nenosaka CEFR līmeni. Tāpēc apgalvojumi, ka tā „atbilst" kādam konkrētam līmenim, nenāk no normatīvā akta, un šajā rakstā tāds līmenis nav nosaukts ar nolūku.

Atzīšana starp abiem ceļiem darbojas tikai vienā virzienā: Imigrācijas likuma pārejas noteikumi par valsts valodas apguves apliecinājumu atzīst arī naturalizācijas procesā nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi. Pretēji tas nedarbojas — A2 apliecinājums naturalizācijas pārbaudi neaizstāj.

Ja jūsu atļauja ir saistīta ar pārejas noteikumiem

Daļai cilvēku valodas prasība parādījās nevis kā izvēle, bet kā Imigrācijas likuma pārejas noteikumu sekas — 2022., 2023. un 2024. gada grozījumi mainīja uzturēšanās pamatu daļai iepriekš pastāvīgo iedzīvotāju un piesaistīja tam A2 prasību un konkrētus termiņus.

Šī raksta ietvaros par to der viens teikums: termiņi tur ir personiski un dažādi, un tos nevar nolasīt no vispārīga apraksta. Kas tieši tika mainīts katrā no trim gadiem, ir izklāstīts rakstā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi 2022.–2024. gadā — bet savs termiņš un savs pamats vienmēr jāpārbauda savā lietā.

Ko darīt ar šo informāciju

Trīs soļi, pēc kārtas. Pirmkārt, pārbaudiet, vai jums pārbaude vispār ir jākārto — daļa cilvēku ir no tās atbrīvota vai var iesniegt citu dokumentu. Otrkārt, ja jākārto, piesakieties tieši A2 līmenim — uz līmeni piesakās, tajā neiekrīt pēc rezultāta. Treškārt, plānojiet sagatavošanos pēc vājākās prasmes, jo slieksnis ir katrā prasmē atsevišķi.

Visas četras daļas oficiālajā formātā ir pieejamas bez maksas pārbaudes sadaļā, rakstīšanu un runāšanu var trenēt ar mākslīgā intelekta atgriezenisko saiti, un īsās atbildes uz biežākajiem jautājumiem ir apkopotas šeit.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Prasības, termiņi un kārtība mainās, un statusa piešķiršanu nosaka ne tikai valodas nosacījums. Pirms dokumentu iesniegšanas pārbaudiet aktuālo regulējumu un savu konkrēto gadījumu pirmavotā.